Arhīvs April, 2010

Bibliotēka nestrādās svētku dienās!

Bibliotēkas darba laiki svētku dienās:

1.maijs – slēgts

2.maijs – slēgts

3.maijs – slēgts

4.maijs – slēgts

Nav komentāru


Jauniešu veselības problēmas neatrisinās „dakteris „gūglis””

Strauji pieaugot moderno tehnoloģiju attīstībai, mēs saskaramies ar problēmām, kuras pirms gadiem desmit pat nespējām iedomāties. Lai cik dīvaini tas arī neliktos, bet jaunieši arvien biežāk profesionāla ārsta vietā vēršas pēc palīdzības pie, viņuprāt, ērtāka, vieglāk pieejama un lētāka „speciālista” – „daktera „gūgļa””. Mediķiem jāatzīst, ka pie viņiem pēc palīdzības jaunieši arvien biežāk nāk tikai akūtos gadījumos.

Mūsdienās visdažādākajos jautājumos „gūglis” jeb meklētājprogramma „Google” kļūst par jaunu cilvēku pirmo padomdevēju un palīgu. Tajā nereti tiek meklēta visa nepieciešamā informācija, bieži vien arī par dažādiem saslimšanas simptomiem, slimības iespējamo attīstību, asinsanalīzēm u.tml.

No vienas puses, nav jau nemaz tik slikti, ka arī tādā veidā iespējams atrast informāciju un ka jaunieši to izmanto. Taču, no otras puses, katrs gadījums ir ļoti individuāls, svarīgi ir visi blakusapstākļi, kas ietekmē viena vai otra simptoma esamību, bet jauniešiem trūkst profesionālo zināšanu, un nereti informācija tiek nepareizi interpretēta. Tieši tāpēc nepieciešams speciālista – mediķa skaidrojums un konsultācija, arī jauniešiem tas ir jāsaprot.

Protams, jāņem vērā arī faktors, ka bieži vien jauniešus no vizītes pie ārsta attur sava veida bailes, kautrība un neuzticība. No speciālista nekādā ziņā nevajadzētu bīties, ārsts nav soģis – dažādi jautājumi, reizēm pat intīmi, tiek uzdoti tikai tādēļ, lai atrastu un noskaidrotu veselības traucējumu cēloņus un palīdzētu jaunietim no tiem atbrīvoties.

Zīmīgi, ka jauniešu vidū vēl joprojām turpina pieaugt to gadījumu skaits, kuros mediķa palīdzība tiek meklēta vienīgi akūtos gadījumos. Tikai apmēram 20% jauniešu ir tādi, kas laikus meklē palīdzību, taču lielākoties šie pacienti ietilpst tā saucamo hronisko slimnieku grupā. Pie ārsta nāk tie, kam jau ir hroniskas slimības, kas mēdz saasināties, un tāpēc jaunie cilvēki ir spiesti veikt regulāras pārbaudes. Kāpēc tas tā notiek? Tas skaidrojams ar to, ka jauniešu vidū veselība ļoti lēni kļūst par vērtību.

Lai gan Eiropas Savienības veselības aizsardzības portāla apkopotie dati liecina, ka jauniešu veselība ES valstīs ir labāka nekā jebkad iepriekš, tomēr joprojām pastāv bažas par tādām populārām un izplatītām jauniešu veselību ietekmējošām problēmām kā garīgā pārslodze, pārmērīga alkohola lietošana, smēķēšana, zema pārtikas uzturvērtība un fizisko aktivitāšu trūkums. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošu paradumu pētījums liecina, ka laika periodā no 2001. gada līdz 2006. gadam alkohola lietošana un intoksikācija jauniešu vidū Latvijā ir pieaugusi par 141%, un tā vēl joprojām turpina palielināties.

No savas pieredzes gan varu teikt, ka jauniešu attieksme pret veselību ir nedaudz mainījusies, – veselībai tiek pievērsta lielāka vērība, taču vislielākā jauniešu kļūda ir tā, ka viņi lielākoties neprot sabalansēt savu dienas režīmu – mācības, darbu, izklaidi un atpūtu, kas nereti arī izraisa veselības problēmas. Neviens ārsts jau nesaka, ka nevar iet izklaidēties un darīt vairākas lietas reizē, bet pēc šādas rīcības jāpadomā par savu veselību, kaut vai kārtīgi izguļoties.

Tāpat arī par veselības ienaidnieku var uzskatīt virkni moderno tehnoloģiju, kas neveicina izvēli par labu veselīgam dzīvesveidam. Piemēram, vidēji trešā daļa skolēnu četras vai vairāk stundas dienā skatās televīziju, bet brīvdienās to dara gandrīz puse. Visā pasaulē cilvēki kļūst arvien mazkustīgāki, viņu dzīvesveids paliek arvien sēdošāks, jo fizisko aktivitāšu skaits samazinās. Tādēļ es kā mediķis varu teikt, ka katram jaunietim būtu jāprot sabalansēt fiziskās aktivitātes, ēšanas paradumus un citus ikdienas procesus, lai nerastos veselības problēmas, piemēram, galvassāpes, kam viens no cēloņiem var būt pārslodze, vai muguras sāpes, ko nereti izraisa mazkustīgs dzīvesveids. Ja to neizdodas panākt pašu spēkiem, noteikti vajadzētu vērsties pie ārsta, kas var palīdzēt atrast pareizo ceļu.

Protams, ekonomiskās krīzes apstākļos daudziem jauniešiem samazinās iespējas regulāri apmeklēt ārstu. Arī ģimenes ārsti tiem studentiem, kuri izglītošanos turpina tālāk no mājām, vairs nav brīvi pieejami. Taču tie nebūt nav iemesli, lai prioritāšu skalā veselību nobīdītu otrajā desmitniekā. Jauniešiem būtu jāņem vērā tas, ka pašlaik daudzas medicīnas iestādes ir samazinājušas ārstniecības pakalpojumu cenas. Tāpat jācenšas izmantot visdažādākās akcijas un atlaides, piemēram, izmantot ISIC kartes.

Neviena problēma un slimība nepazudīs pati no sevis, tāpēc arī lētāk būs reizi pusgadā vai vismaz reizi gadā apmeklēt zobārstu, kā arī ik gadu padomāt par terapeita vai savas ģimenes ārsta apmeklējumu, veicot primārās analīzes un pārbaudot redzi.

Lāsma Četverga,
medicīnas sabiedrības „ARS” terapeite

Pārpublicēts no www.medicine.lv

Nav komentāru


Atklāj nozīmīgu medicīnas grāmatu!

Latvijas Ārstu biedrībā otrdien notika Latvijas medicīnai un medicīnas izglītībai svarīgs notikums – ar profesora Aivara Lejnieka akadēmisku uzrunu Humānisms medicīnā tika atvērta mācību grāmatas “Klīniskā medicīna” pirmā daļa.

Vairāk lasiet šeit

Nav komentāru


PVO Depozitārija bibliotēka

Rīgas Stradiņa universitātes bibliotēkas struktūrā ietilpst PVO Depozitārija bibliotēka Latvijā.

Depozitārija bibliotēkā atrodami materiāli par PVO aktivitātēm veselības aizsardzības jomā visā pasaulē, PVO biļeteni, normatīvie akti, statistikas dati, ziņojumi un publikācijas par AIDS un tā kontroli,  alkoholismu un smēķēšanu, sirds un asinsvadu slimībām, vidi un sabiedrības jautājumiem, mātes un bērna veselību, onkoloģiskām un infekciju saslimšanām, garīgo veselību, uzturu un pārtikas drošību, ūdens apgādi un kanalizāciju u.c. veselības aprūpes, vides un sociālajiem jautājumiem.

Informācijas avotus bibliotēka saņem no PVO centrālā biroja Ženēvā un Eiropas reģionālā biroja Kopenhāgenā.

Depozitārija bibliotēkas materiālus bez maksas var izmantot ikviens interesents.

Bibliotēkas krājums

Nav komentāru


Pasniedz Paula Stradiņa balvu prof. Jānim Gardovskim

Ceturtdien, 15.aprīlī, plkst.16.00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā notiks Paula Stradiņa balvas pasniegšana.

Šogad ar Latvijas Zinātņu akadēmijas Senāta lēmumu balva piešķirta Rīgas Stradiņa universitātes rektoram prof. Jānim Gardovskim par izcilu devumu modernās ķirurģijas, medicīnas zinātnes un akadēmiskās izglītības attīstībā Latvijā. Kā ierasts, balvas saņēmējs pasniegšanas ceremonijā nolasa akadēmisko runu, kuras temats šogad ir „Ķirurģija vakar, šodien, rīt”.

Profesors J. Gardovskis ir sabiedrībā pazīstams ķirurgs, zinātnieks un akadēmiskās dzīves organizators. Kopš 2008. gada viņš ir Rīgas Stradiņa universitātes rektors. Ieviesis praksē jaunas ķirurģijas metodes, vadījis nozīmīgus vietējos un starptautiskos projektus.

Iepriekšējos gados Paula Stradiņa balvu saņēmušas tādas sabiedrībā zināmas personības, kā, piemēram, prof. Jānis Vētra, prof. Andrejs Skaģers, Dr.med. Edvīns Platkājis, prof. Jānis Gaujēns.

Kopš 1983.gada Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs un Latvijas Zinātņu akadēmija piešķir Paula Stradiņa balvu par izciliem pētījumiem medicīnas vēsturē vai ievērojamu veikumu praktiskajā medicīnā. Balva nodibināta par godu izcilajam ķirurgam, onkologam, slimnīcas, muzeja un medicīnas māsu skolas dibinātājam, Medicīnas fakultātes profesoram Paulam Stradiņam.

Nav komentāru


7.aprīlis – Pasaules veselības diena!

1000cities_1000lives_logo_140pxKatru gadu Pasaules veselības dienā tiek pievērsta uzmanība kādai konkrētai tēmai, kas skar veselības problēmas un to risinājumus visā pasaulē. Šī gada Pasaules veselības dienas devīze – “Urbanizācija: izaicinājums sabiedrības veselībai”.

Nākamajos 30 gados vislielākais iedzīvotāju skaita pieaugums būs tikai pilsētās. Tas rada daudzas ar veselību saistītas problēmas. Tieši veselīgo pilsētu kustība ir efektīva atbilde uzrbanizācijas procesiem.

Vairāk lasiet Pasaules Veselības organizācijas mājas lapā.

Nav komentāru