31. maijs – Diena bez tabakas
Katru gadu Pasaules Veselības Organizācija (PVO) 31.maiju atzīmē kā dienu, brīvu no tabakas dūmiem. Ik gadu tabakas lietošana nogalina vairāk par 5 miljoniem pasaules iedzīvotāju – katrās 6 sekundēs no tās izraisītājām slimībām mirst viens cilvēks [1]. Mūsdienās katram otrajam pasaules bērnam vismaz viens no vecākiem ir smēķētājs. Savukārt no pasīvās smēķēšanas izraisītām slimībām, katru gadu mirst 600 000 cilvēku. Svarīgi apzināties, ka tabaka ir novēršams nāves cēlonis visā pasaulē. Reti kurš nojauš, ka Latvijā tabakas lietošanas sekas ir vainojamas vismaz 4380 priekšlaicīgās nāvēs gadījumos gadā. Vismaz 12 cilvēki katru dienu Latvijā mirst no slimībām, kas ir saistītas ar tabakas lietošanu. Oficiālā statistika gan neatspoguļo problēmas, kas skar cilvēkus, alerģiskus pret tabakas dūmiem un tos, kuri cieš no pasīvās smēķēšanas.
Smēķēšana atstāj neatgriezenisku kaitīgu efektu uz gandrīz visām orgānu sistēmām. Smēķētājiem daudz biežāk novēro sirds – asinsvadu sistēmas un plaušu slimības. Arī mūža ilgums tiem ir ievērojami īsāks salīdzinot ar nesmēķētājiem. Nikotīns ir spēcīga inde. Tas caur gļotādu uzsūcas asinīs un ar asinsrites palīdzību nonāk visos orgānos. Bez nikotīna tabakas dūmi satur vēl apmēram 400 kaitīgas vielas, tai skaitā oglekļa dioksīdu, zilskābi, amonjaku, darvu un sodrējus. Ilgstošu smēķētāju biežs nāves iemesls ir sirdslēkmes un insulti (20%), bez tam viņi cieš no paaugstināta asinsspiediena, stenokardijas un impotences. Smēķēšana atstāj kaitīgu efektu uz sirds un asinsvadu sistēmu. Nikotīna darbības rezultātā sašaurinās asinsvadi, kas izraisa asinsspiediena paaugstināšanos un sirdsdarbības paātrināšanos. Jāpiemin smēķēšanas kaitīgā ietekme arī uz elpošanas orgāniem. Tabakas dūmi satur apmēram 40 vēzi izraisošas vielas.
Īpaši kaitīga ir pasīvā smēķēšana. Daudz vairāk kaitīgo vielu satur tie dūmi, kas rodas tad, kad cigarete netiek lietota. Šie dūmi ir ļoti bīstami apkārtējo veselībai. Cilvēki pret savu gribu ir spiesti elpot kaitīgās vielas. Pasīvajiem smēķētājiem, īpaši bērniem, bieži attīstās bronhiālā astma vai citas elpceļu slimības, vidusauss iekaisumi, kas var pasliktināt dzirdi.
2009. martā tika publicēts ceturtais Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju Direktorāta (Directorate General Health and Consumer) Eurobarometer pētījums par eiropiešu nostāju tabakas jautājumos. Pētījums liecina, ka Latvija ir trešā smēķējošākā valsts Eiropā un ka Latvijā smēķē 37% iedzīvotāju. Vēl izplatītāka smēķēšana ir vien Grieķijā (42%) un Bulgārijā (38%). Rumānijā, Ungārijā, Lietuvā, Čehijā un Slovākijā smēķē 36% iedzīvotāju. 26% ES iedzīvotāju vecuma grupā virs 15 gadu vecuma, ir regulāri smēķētāji, 5% ir neregulārie smēķētāji [2].
Latvijā tabaka ir trešais nozīmīgākais riska faktors citu faktoru vidū, kas veicina sliktu veselību un pāragru nāvi, jeb tā saucamo slimību slogu – Disability – adjusted life years (DALYs) un 2002. gadā šis indikators bija 12% (pasaulē- 4,1%). No visiem priekšlaicīgās nāvēs gadījumiem Latvijā, tabaka ir vainojama 16,5% gadījumu (pasaulē- 8.8%) [3]. 35% mūsu valsts iedzīvotāju smēķē katru dienu, 65% no aptaujātajiem iedzīvotājiem ir izsmēķējuši vismaz vienu cigareti, turklāt biežāk savu atkarību no smēķēšanas apliecina gados jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 34 gadiem. Šokē dati par skolēniem. 13-15 gadus vecu skolēnu vidū aptuveni 80% jau ir pamēģinājuši smēķēt, bet vairāk nekā 37% skolēnu pašreiz lieto tabakas izstrādājumus. Šajā ziņā mēs krietni apsteidzam savus tuvākos kaimiņus lietuviešus un igauņus, kur jauniešu smēķētāju īpatsvars ir attiecīgi 26,7% un 24,2% [4]. Pozitīvi vērtējams, ka no 1.aprīļa spēkā stājies likums, kas paredz pilnīgu smēķēšanas aizliegumu kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās [5]. Likums attiecas arī uz ūdenspīpju lietošanu.
PVO šogad īpašu uzmanību velta sieviešu un jaunu meiteņu informēšanai par tabakas ietekmi uz viņu veselību. „Sievietes veselības aizsardzība ir ļoti būtiska tautas veselībai un attīstībai –‘ne vien šodienas skatījumā, bet arī nākotnes paaudzēm” Margaret Chan, PVO ģenerāldirektore.
Tabakas mārketinga industrija par savu jauno mērķi ir izvēlējusies tieši jaunas sievietes un meitenes, lai aizvietotu tos smēķētājus, kas ir atmetuši vai priekšlaicīgi miruši. Neskatoties uz to, ka lielākoties visā pasaulē smēķē vīrieši (sievietes sastāda 20% no visiem smēķētājiem), ir pierādīts, ka tabakas lietošana meiteņu vidū dažās valstīs un reģionos palielinās. Pusē no 151 valstīm, kurās nesen tika veikta aptauja par tabakas lietošanas tendencēm jauniešu vidū, meitenes tabaku lieto tikpat daudz kā zēni [1]. PVO mērķis ir izveidot dzimuma-specifisku politiku tabakas lietošanas un mārketinga kontroli.
Pēdējos gados ievērojami pieaudzis ūdenspīpju lietotāju skaits. Tas izskaidrojams ar maldīgo priekšstatu par ūdenspīpju nekaitīgumu. Ūdenspīpju dūmi satur tvana gāzi, smagos metālus, vēzi izraisošus ķīmiskus savienojumus. Vienu stundu ilgā ūdenspīpes lietošanas reizē ieelpo 100-200 reizes lielāku dūmu tilpumu, nekā izsmēķējot vienu cigareti. Turklāt, pīpējot ūdenspīpi, arī apkārtējie tiek pakļauti dūmu ietekmei un kļūst par pasīviem smēķētājiem. Turklāt, lietojot kopēju iemuti, ir nopietns risks inficēties ar tuberkulozi, hepatītu, herpes vīrusu un citām infekcijas slimībām. Sadegot oglei, rodas indīgas vielas – tvana gāze, smagie metāli.
Viena cigarete cilvēka mūžu saīsina par 6-7 minūtēm. Cilvēkiem ir jāizvēlas, vai dzīvot veselīgi un ilgāku mūžu, vai pavadīt dzīvi smagi slimojot un mirt priekšlaicīgi.
Dita Heiberga, RSU SVF 2. kursa studente
Atsauces
1. World Health Organization
http://www.who.int/tobacco/wntd/2010/en/index.html
2.Survey on Tobacco Analytical Report, 2009 http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_253_en.pdf
3.The European health report 2005 http://www.euro.who.int/document/e87325.pdf 113.lpp.
4 .http://nosmoking.times.lv/statistika.htm
vairāk informācijas:
