EIROPAS KOMISIJAS pārstāvniecības  Latvijā informācija plašsaziņas līdzekļiem

Puse Latvijas iedzīvotāju vēlētos turpināt strādāt arī pēc pensijas vecuma sasniegšanas, kamēr vidēji Eiropas Savienībā (ES) uz šādu soli gatavs ir tikai katrs trešais. Tajā pašā laikā Latvijas iedzīvotāji ir daudz negatīvāk noskaņoti pret, piemēram, pensijas vecuma palielināšanu.

Šie ir daži no speciālaEirobarometra pētījuma secinājumiem par eiropiešu attieksmi pret sabiedrības novecošanu. Tas šogad ES ir īpaši aktuāls jautājums, jo 2012.gads ir pasludināts par Eiropas gadu aktīvai novecošanai un paaudžu solidaritātei.

Piektdien, 3.februārī, plkst. 15:00 ES mājā (Aspazijas bulvārī 28, 1.stāvā) notiks gada atklāšanas pasākums, kurā piedalīsies labklājības ministre Ilze Viņķele, Eiropas Komisijas pārstāvniecības (EKP) vadītāja Inna Šteinbuka un Eiropas Parlamenta informācijas biroja vadītājs Māris Graudiņš. Pasākumā tiks paziņoti arī septiņu labas gribas vēstnieku vārdi. Sabiedrībā pazīstamie cilvēki visa gada garumā dalīsies savā pieredzē un zināšanās par aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, un sadarbību starp paaudzēm. Latvija gada ietvaros izvirzījusi četras prioritātes – veicināt paaudžu sadarbību, celt vecākās paaudzes prestižu sabiedrībā, mazināt viņu diskrimināciju darba tirgū, kā arī sekmēt aktīvu un veselīgu dzīvesveidu.

Lai atzīmētu Eiropas gada atklāšanu, EKP izveidojusi infografiku, kurā iespējams salīdzināt Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret dažādiem ar novecošanu saistītiem jautājumiem ar citām ES valstīm. Tā pieejama http://infogr.am/es/eiropa-noveco/. Infografikai ir Creative Commons licence, kas ļauj visiem to izmantot par brīvu, nemainot saturu.

Infografikas datu avots ir speciāls Eirobarometra pētījums: http://ec.europa.eu/public_opinion/archives/ebs/ebs_378_en.pdf

Vairāk informācijas:

EKP Preses nodaļa

Tel. 67085414, GSM. 28666023

Sanita..eu

Kaspars..eu

http://ec.europa.eu/latvija/news/index_lv.htm

http://twitter.com/EiropasKomisija

http://www.youtube.com/user/EKparstavnieciba

WHO/PAHO

Pateicoties PVO aktīvai darbībai ir iezīmējušās vairākas pozitīvas tendences cīņā ar bīstamām infekcijas slimībām. Jaunākajos PVO ziņojumos ir apkopoti dati, kas rāda, ka pasaulē ir samazinājusies mirstība un sarucis jauno inficēšanos skaits ar HIV/AIDS, malāriju un tuberkulozi. Nozīmīgs panākums ir arī stratēģiskais plāns cīņai ar neinfekcijas slimībām, kuru pieņēma ANO Ģenerālās asamblejas laikā 2011. gada septembrī.
Tomēr, neskatoties un nozīmīgām uzvarām, 2011. gadā PVO bija jāsaskaras ar daudzām nopietnām problēmām, kas bija un būs jārisina:
 Zemestrīces, tai sekojošo plūdu un avārijas Fukušimas atomelektrostacijā rezultātā Japānā tika evakuēti vairāki simti tūkstoši cilvēku. PVO, kopā ar citām ANO struktūrvienībām strādāja, lai atbalstītu Japānas valdību drošības pasākumu veikšanā. Tāpat PVO iedzīvotājiem skaidroja jautājumus, saistītus ar radiācijas ietekmi uz veselību un sniedza rekomendācijas, kā mazināt tās nelabvēlīgo ietekmi. Piemēram, brīdinot atturēties no pašārstēšanās un jotētā sals lietošanas uzturā.
 PVO nosūtīja 6 tonnas medicīnas materiālu, lai nodrošinātu medicīnisko un sanitāro palīdzību pilsoņu kara apstākļos dzīvojošajiem Lībijas iedzīvotājiem. Šajos sūtījumos atradās pamata medikamenti un aprīkojums, ar ko pietiek 50 tūkstošu cilvēku ārstēšanai trim mēnešiem.
 2011.gadā pirmo reizi imunizācijas nedēļas pasākumi vienlaicīgi norisinājās 108 valstīs un teritorijās. Piemēram, 22 Āfrikas valstīs poliomielīta vakcīnu saņēma 75 miljoni iedzīvotāju.
 No dažāda veida hepatīta infekcijām ik gadu mirs ap vienu miljonu planētas iedzīvotāju. Lai informētu sabiedrību par šo bīstamo infekcijas slimību, tās sekām un profilakses pasākumiem, 2011. gada 28. Jūlijā norisinājās pirmā Pasaules Hepatīta diena.
 Patogēno mikroorganismu rezistence pret antibiotikām ir nopietns drauds sabiedrības veselībai visā pasaulē. Problēmu veicina divi galvenie faktori – nepamatota pārmērīga antibiotiku lietošana medicīnā un agrārajā sektorā, kā arī zāļu ražotāju neieinteresētība jaunu antibiotiku izstrādāšanā un ražošanā. Īpaši tiek apdraudēt panāktie uzlabojumi cīņā ar tādām bīstamām slimībām, kā tuberkuloze un malārija. Lai pievērstu sabiedrības uzmanību šai problēmai un kopīgi meklētu risinājumu cīņai ar to, rezistences tēmai bija veltīta 2011. gada Pasaules Veselības diena.
 Alkohola lietošana ir nozīmīgs slimības un mirstības sloga faktors. Ik gadu tās ietekmē mirst 2,5 miljoni cilvēku. 2011. gadā PVO nāca klajā ar globālo statistisko ziņojumu par alkohola ietekmi uz veselību Global Status Report on Alcohol and Health. Ziņojumā apkopotā informācija sniedz ierosinājumus PVO dalībvalstīm politikas līmenī izstrādāt un īstenot rīcības plānu alkohola lietošanas samazināšanai un tā kaitīgā ietekmes mazināšanai. Piemēram, autotransporta vadīšanas reibumā apkarošanai.
 Ikviena cilvēka veselības stāvoklis ir cieši saistīts ar viņa sociāli –ekonomisko stāvokli. Pasaulē ir vērojama ļoti liela sociālā nevienlīdzība, kas attiecas uz iespēju saņemt kvalitatīvu medicīnisko palīdzību. Tā, valstīs ar augstu ienākumu līmeni iedzīvotāju vidējais paredzamais dzīves ilgums ir 80 gadi, savukārt valstīs ar zemiem ienākumiem, šis rādītājs ir tikai 57 gadi. 2011. gada oktobrī norisinājās šai tēmai veltīta konference, kuras laikā 100 valstu pārstāvji meklēja risinājumus, kā mazināt sociālās nevienlīdzības seku mazināšanu sabiedrības veselības jomā.
 2011. gadā PVO laida klajā pirmo ziņojumu par invaliditāti. Šajā ziņojumā ir apkopota informācija par grūtībām un problēmām, ar kurām nākas saskarties vairāk nekā vienam miljardam invalīdu visā pasaulē. Ziņojumā sniegtas rekomendācijas, kas valstiskā līmenī palīdzēs aktivizēt pasākumus, domātus medicīnas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai un mudinās investēt līdzekļus invalīdu potenciāla realizēšanas programmās.

Raksts sagatavots pēc oficiāliem PVO materiāliem Global health in 2011: key issues

Kopš pasaulē tika atklāts HIV/AIDS vīrus, no tā jau miruši 25 miljoni cilvēku. Pēc PVO datiem, 2010. gadā visā pasaulē bija apmēram 34 miljoni inficēto, no kuriem 60% dzīvo Āfrikas dienvidu daļā.
Zāļu pret HIV/AIDS joprojām nav. Taču pateicoties aktīviem profilakses pasākumiem un efektīvas antiretrovirālās terapijas pieejamībai, pasaulē ir izdevies ievērojami samazināt infekcijas izplatības tempus: 56 pasaules valstīs HIV inficēšanos gadījumu skaits ir stabilizējies, vai pat samazinājies par 25%. Samazinās arī no AIDS mirušo skaits.
PVO turpina savu aktīvo darbību un ir izvirzījusi ambiciozu mērķi – līdz 2020. gadam panākt, ka visā pasaulē vairs nebūtu reģistrēts neviens HIV inficēšanās gadījums.

Atbalstot 1. decembrī gaidāmo Starptautisko AIDS dienu, Latvijā notiks HIV testēšanas kampaņa. Tās ietvaros, sākot ar 22. novembri Rīgas Stradiņa universitātes ambulance organizē anonīmu bezmaksas HIV testa ekspresdiagnostiku, kuru būs iespējams veikt arī decembrī.
Agrīna HIV diagnostika palīdz laicīgi uzsākt ārstēšanu. Tas atvieglo dzīvi pacientiem, mazina jauno inficēto skaitu un kopumā valstī mazina ārstēšanai un aprūpei nepieciešamos resursus, kā arī ierobežo HIV izplatību.
Vairāk informācijas par testa veikšanu var uzzināt RSU Ambulancē, D korpusa pirmajā stāvā Dzirciema ielā 16. Tālrunis: 67409236, 67409178. Darba laiks pirmdienās, trešdienās un piektdienās no 9.00 līdz 16.00, otrdienās, ceturtdienās no 9.00 līdz 17.00.

Vairāk par HIV/AIDS:Latvijā un pasaulē

Jaunākie dati PVO mājaslapā

Latvijas Infektoloģijas centra materiāls

Diagnostikas iespējas RSU ambulancē

Jaunākās PVO grāmatas par HIV/AIDS

Hroniska obstruktīva plaušu slimība ( HOPS) ir kopīgs apzīmējums vairākām hroniskām slimībām, kuru rezultātā tiek apgrūtināta gaisa iekļūšana plaušās. Agrāk šīs slimība bija pazīstama kā hroniskais bronhīts un emfizēma, pašreiz šos apzīmējumus vairs nelieto.
HOPS galvenie simptomi: hroniskais klepus, aizdusa, pastiprināta krēpu izdalīšanās. Tā kā slimība lēni progresē, parasti to diagnosticē cilvēkiem pēc 40 gadu vecuma. Īpaši augstam riskam saslimt ar HOPS ir pakļauti smēķētāji. Jāņem vērā, ka HOPS nav tikai t.s. „smēķētāju klepus” – tā ir bīstama slimība, kas rada nopietnus draudus slimnieka dzīvībai. Galvenie riska faktori, kas izraisa HOPS ir:
 Smēķēšana
 Iekštelpu gaisa piesārņojums (kurināmā daļiņas)
 Āra gaisa piesārņojums
 Kaitīgais rūpnieciskais piesārņojums
HOPS ir nepietiekami diagnosticēta, atpazīta un ārstēta slimība. Tas notiek  gan tāpēc, ka ārsti slimību neatpazīst,  gan tāpēc, ka pacienti pielāgojas simptomiem, uzskatot tos par smēķēšanas un novecošanas sekām. HOPS var viegli diagnosticēt, veicot vienkāršu pārbaudi – spirometriju (spirogrāfiju). Ar šīs metodes palīdzību ir iespējams noteikt plaušu tilpumu, gaisa plūsmas ātrumu elpceļos un precizēt diagnozi plaušu slimību gadījumā. Spirometriju Latvijā var veikt gan pie plaušu slimību speciālistiem – pulmonologiem, gan vairākos diagnostikas centros .

Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas mājaslapa

Ik gadu katrā otrā oktobra trešdiena tiek atzīmēta, kā Pasaules Redzes diena. Šajā dienā visā pasaulē notiek dažādi izglītojošie pasākumi ar mērķi izglītot sabiedrību redzes saglabāšanas jautājumos, kā arī veicināt oftalmoloģiskās aprūpes pieejamību. Arī Latvijas Neredzīgo biedrība ielūdz uz plašu informatīvo oasākumu “Baltā spieķa dziesma”. Preses-relize-Neredzigo-biblioteka

Vairāk informācijas par Pasaules dienas aktualitātēm organizācijas Vision 2020 mājaslapā

Ik gadu 10. oktobriī visā pasaulē tiek atzīmēta Garīgās veselības diena. 2011.gadā dienas sauklis ir “Investēsim garīgajā veselībā”.

Garīgā veselība ir svarīga cilvēka kopējās veselības sastāvdaļa. Lūk, kā garīgo veselību definē LR Veselības ministrija:
„Garīgā veselība ir daļa no Tavas vispārējās veselības. Tā parāda:
 kā Tu jūties, domā un uzvedies;
 kā reaģē uz veiksmēm vai neveiksmēm ikdienas dzīvē;
 kādas ir Tavas domas par sevi un savu dzīvi;
 kā Tu redzi sevi nākotnē;
 kā Tevi ietekmē stress;
 kā Tu tiec galā ar negatīviem notikumiem savā dzīvē;
 kāda ir Tava pašapziņa un pašpaļāvība.”
Par garīgās veselības traucējumiem var runāt tad, kad cilvēks vairs nevar tikt galā ar savu dzīvi.  Atkarības, depresija, garīgas saslimšanas, pašnāvības un citi, ar garīgo ne-veselību saistītie jēdzieni ir ļoti nopietna problēma, kas skar gan pašu sirdzēju, gan tā tuviniekus, gan kopienas un valstis kopumā. Pēc PVO datiem,  katrs ceturtais (25%) pasaules iedzīvotājs kādā savas dzīves posmā saskaras ar garīgas veselības problēmām, taču neizmērojami liels šo slimību slogs (80-90% no visiem gadījumiem) gulstas uz valstīm ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Turklāt, 80% slimnieku šajās valstīs nesaņem ārstēšanu.
Lai veiksmīgi risinātu un ārstētu garīgās veselības traucējumus tam ir nepieciešams atvēlēt vairāk naudas no kopējā valstu budžeta. PVO uzskata, ka attīstītās valstīs ir nepieciešams atvēlēt 3-4 USD gadā uz vienu cilvēku, bet jaunattīstības valstis – 2 USD uz vienu cilvēku. Salīdzināšanai – šobrīd nabadzīgajās valstīs garīgajai veselībai tie atvēlēti ne vairāk kā 0.30 USD vienam cilvēkam gadā.  Katrs ieguldīts miljons ASV dolāru spēj atjaunot un uzdāvināt pasaulei un slimniekiem 350 – 700 veselīgas dzīves gadus. Ieteikumus aktīvai rīcībai, kas palīdzēs uzlabot cilvēku garīgo veselību ir iespējams izlasīt šeit.

2011. gada 29. septembrī visā pasaulē tiek atzīmēta kārtējā Pasaules Sirds diena.

Ik gadu no sirds – asinsvadu slimībām visā pasaulē mirs vairāk nekā 17 miljoni cilvēku. Katrs trešais, vai 29% no visiem nāves gadījumiem, ir saistīts ar infarktu vai insultu un tas ir galvenais nāves cēlonis pasaulē.
Daudzu valstu līderi un atbildīgās personas ir atzinuši, ka steidzami ir jāievieš profilaktiski un kontroles pasākumi sirds-asinsvadu un citu ne infekciju slimību apturēšanai, par ko lēma ikgadējā ANO Generālajā asamblejā Ņujorkā 2011. gada septembrī.
Taču ikvienam ir svarīgi apzināties, ka cīņu ar slimībām jācīnās ne tikai veselības politikas līmenī, bet katrs pats var daudz darīt savas un savu tuvāko labā. Tieši ģimenes māja ir tā vieta, kur var sāk rīkoties un spert nozīmīgus soļus pretim labai veselībai.
Lai uzlabotu savu un savu mājinieku veselību Pasaules Sirds federācija aicina ikvienu ievējot šādus četrus svarīgus principus:
1. Aizliedziet smēķēšanu jūsu mājoklī
 Aizliegt smēķēt savā mājoklī, nozīmē uzlabot savu un savu bērnu sirds veselību
 Aizlieguma pārkāpējiem jāpiemēro soda sankcijas – papildus sīki mājas darbi
2. Gādājiet, lai jūsu mājoklī būtu pieejama veselīgu ēdienu izvēle
 sāciet dienu ar augli
 gatavojiet veselīgas maltītes mājās, ņemiet tās līdzi un darbu un skolu
 pārliecinieties, ka vakariņās ikviens mājinieks ir apēdis divas – trīs dārzeņu porcijas
3. Kustieties
 ierobežojiet laiku, ko ģimenes locekļi pavada televizora (datora) priekšā līdz divām stundām dienā
 organizējiet dažādas aktivitātes visai ģimenei: brauciet ar riteņiem, ejiet pastaigās, spēlējiet kustību spēles
 tajā vietā lai izmantotu automobili, labāk braukt ar riteni vai iet kājām ikreiz, kad to atļauj apstākļi
4. Ziniet savus skaitļus
 regulāri apmeklējiet ārstu, lai noteiktu savu asinsspiedienu, holesterīna un glikozes līmeni asinīs
 aprēķiniet savu ķermeņa masas indeksu (ĶMI)
 ja zināsiet, kādi riski jūs apdraud, kopā ar speciālistu varēsiet izstrādāt rīcības plānu, lai uzlabotu savu sirds veselību. Turiet šo plānu kā atgādinājumu, redzamā vietā savā mājā.
Kaut arī ne vienmēr nopietnas slimības ir novēršamas tikai ar profilaktiskajiem pasākumiem, sekojot šiem ieteikumiem, jums izdosies ievērojami samazināt sirds – asinsvadu slimību risku sev un saviem ģimenes locekļiem.

Avots: Pasaules Sirds federācija (World Health Federation)

Vairāk par Pasaules Sirds dienu PVO oficiālajā mājaslapā

Katru gadu 19. augusts tiek atzīmēts, kā Pasaules Humānā spalīdzības diena, ar mērķi skaidrot sabiedrībai humānās palīdzības organizāciju darbības nozīmi. 2011. gada Humānās palīdzības dienas sauklis „Mēs – humānās misijas darbinieki” uzsver humānās palīdzības darbinieku lomu un piemin tos, kas gājuši bojā pildot savu misiju.

dati no http://www.aidworkersecurity.org