2010. gada Pasaules veselības dienas logotips ar saukli "'1000 pilsētas - 1000 dzīves" aicina atvērt pilsētu ielas veselīgām aktivitātēm

Kopš 1950 gada, pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ierosinājuma, 7.aprīlis visā pasaulē tiek atzīmēts kā Pasaules veselības diena. Ik gadu šajā dienā sabiedrības uzmanība tiek vērsta uz kādu aktuālu sabiedrības veselības problēmu un tiek aizsāktas pasākumi un akcijas, kas turpinās vēl ilgi pēc pašas Veselības dienas izskaņas.  Katru gadu aktuālā tēma mainās, 2010. gadā uzmanības centrā ir nonākusi urbanizācija un ar to saistītās veselības problēmas. 

PVO norāda, ka turpmākajos 30 gados tieši pilsētās būs vērojams lielākais iedzīvotāju skaita pieaugums. Tā kā nākotne pilsētnieku skaits arvien pieaugs, pieaugs arī ar urbanizāciju saistītās veselības problēmas. Tie ir dažādi veselības riski attiecībā uz ūdeni, apkārtējo vidi, vardarbību un traumatismu, hroniskajām slimībām un to izraisošiem riska faktoriem: smēķēšanu, neveselīgiem ēšanas ieradumiem, mazkustīgu dzīvesveidu, pārlieku alkohola patēriņu, kā arī ar infekciju slimību uzliesmojumiem. 

Urbanizācija ir draudīgs izaicinājums sabiedrības veselībai. Tomēr efektīvi risinājumi jau ir apzināti un ne vienmēr tie prasa ievērojamus finansiālus ieguldījumus. PVO norāda, ka svarīgi ir mērķtiecīgi  īstenot tādu veselības plānošanas politiku , kas padarīs pilsētvidi veselīgāku un draudzīgāku iedzīvotājiem. Efektīvas metodes, piemēram, ir videi draudzīga autotransporta pieauguma veicināšana, veloceliņu izbūve un publiski pieejamu aktīvās atpūtas vietu plānošana un celtniecība. Tāpat svarīgi ir īstenot pasākumus, kas samazina tabakas izstrādājumu un alkoholisko  dzērienu lietošanu un valsts līmenī  veicināt pasākumus, kas domāti veselīga dzīvesveida popularizēšanai. 

Vairāk  informācijas: 

PVO oficiālajā mājaslapā 

Pasaules veselības dienas 2010. oficiālajā mājaslapā 

Sabiedrības veselības fakultātes studenti (SVF) arī ir iesaistījušies Pasaules veselības dienas aktivitātēs. Sadarbībā ar PVO Depozitārija bibliotēku Latvijā un SVF fakultāti tie veica interesantu aptauju. Aptaujas mērķis – noskaidrot  kādu ietekmi pasliktinājušies sociāli ekonomiskie  apstākļi ir atstājuši uz Latvijas iedzīvotāju veselības paradumiem.

Secinājumi: 

Elektroniskās anketas tika izplatītas interneta vidē 2010. gada martā, izmantojot dažādus sociālos tiklus. Anketēšana bija anonīma, tajā piedalījās 300 respondenti. Divas trešdaļas aptaujāto bija sievietes(68%), vecumā līdz 25 gadiem (78%). Vecuma grupā no 26 – 40 gadiem bija 13% respondentu un tikai 9% bija vecāki par 40 gadiem. Lielākā daļa respondentu vērtē savu veselības stāvokli kā labu (69%) vai vidēju (28%). 

Aptaujas rezultāti ļauj secināt, kā ekonomiskā krīze ir skārusi Latvijas jauniešus.  Ir vērojamas vairākas negatīvas tendences. Kopumā tā ir pamatīgi iedragājusi cilvēku drošības izjūtu kas neveicina cerīgu skatu uz nākotni. Kaut arī lielākai daļai ir labas attiecības ar ģimenes locekļiem un draugiem, stresu un saspīlējumu, ko rada krīze, izjūt aptuveni katrs ceturtais.  Arī produktu izvēli nosaka nevis to veselīgums, bet cena, kas noteikti ir finansiālo grūtību sekas . 

Ir arī pozitīvas tendences. Aptaujātie pietiekami aktīvi sporto, atrodot iespēju darīt to bez maksas. Tāpat liela daļa aptaujāto iespēju robežās iet kājām vai brauc ar divriteni. Apmēram puse no aptaujātajiem bija nesmēķētāji jau pirms krīzes, tagad tiem piepulcējās vēl 25 procenti, kas smēķēšanu atmetuši ekonomisko faktoru ietekmē. Alkoholisko dzērienu lietošana gan nav tik krasi samazinājusies, tikai katrs ceturtais tagad to dara retāk nekā līdz šim. Taču arī „slīcināt” bēdas alkoholā aptaujātie nesteidzas, tikai daži cilvēki ir atzinuši, ka sākuši dzert vairāk. Solāriju aktīvi izmanto neliels skaits aptaujāto, daudzi to vairs nedara ekonomisko apstākļu dēļ. 

Anketas jautājumus izstrādāja un rezultātus apkopoja: Gundega Ziemele, 3. kurss  Ieva Cauņa, 2.kurss  Līga Šulce, 1.kurss

Ar Aigaru Boli sarunājās RSU Sabiedrības veselības fakultātes studentes – Laila Petrova un Kristīne Pelše.

3.decembrī  jau sešpadsmito gadu pēc kārtas pasaulē tiek atzīmēta diena, kas veltīta cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Šīs dienas mērķis ir veicināt izpratni par invaliditātes jautājumiem, kā arī vairot cieņu, atbalstu un šo cilvēku tiesības un labklājību. Tā arī cenšas veicināt izpratni par ieguvumiem sabiedrībā, ko dotu šādu cilvēku pilnīga integrācija, ņemot vērā, ka aptuveni 10 % jeb 650 miljoni pasaules iedzīvotāju ikdienā sadzīvo ar savu invaliditāti.

 Invaliditāte nav tikai atsevišķa indivīda „problēma”, tā atstāj iespaidu uz mums visiem, tāpēc ir vajadzīgas tādas organizācijas, kā apvienība „Apeirons” – cilvēku ar invaliditāti un viņu draugu organizācija. Šī apvienība nodarbojas ar dažādu pasākumu organizēšanu, projektu, jaunu ideju veidošanu un realizēšanu, kā arī modelē sabiedrību, kādā būtu jādzīvo cilvēkiem ar invaliditāti. Ir svarīgi, lai iesaistītos visa sabiedrība, ne tikai jau esošās organizācijas un viņu draugi, bet arī cilvēki, kuri līdz šim nav iesaistījušies projektos, uzņēmēji, valdība, pašvaldības un citi. Būtiski, lai apstākļi aizvien vairāk un vairāk tiktu pielāgoti invalīdu dzīves uzlabošanai, pārvietošanās un piekļuves iespējām, jo patreiz, lai arī tiek darīts daudz, tas nav pietiekami, lai invalīdi pilnībā būtu iekļauti pārējā sabiedrībā.

Ar savu pieredzi labprāt bija gatavs dalīties 40 gadus vecais Aigars Bolis, kas darbojas kā vides pieejamības projektu vadītājs Invalīdu un viņu draugu apvienībā „Apeirons”. Neskatoties uz to, ka 1991. gadā viņš cieta avārijā un zaudēja spēju brīvi pārvietoties, Aigars nav nolaidis rokas un cīnās par citu invalīdu tiesībām. Ar nožēlu viņš atzīst, ka sabiedrības attieksme joprojām nav pietiekami atbalstoša. Apkārtējie cilvēki nav spējīgi iedziļināties šo cilvēku vajadzībās. Katru gadu ir nepieciešami 1,5 miljoni latu, lai atbalstītu invalīdus, taču sakarā ar ekonomisko krīzi valstī, šis finansējums tiek nopietni samazināts – invalīdiem vairs netiek dota izdevība izmantot otrā posma medicīnisko rehabilitāciju, kā arī vairs nav iespējas iegadāties atbilstošus tehniskos palīglīdzekļus, kā rezultātā šo cilvēku veselības stāvoklis vēl vairāk pasliktinās.

Arī savā darbā viņš sastopas ar līdzīgu neiecietību. Ceļot jaunbūves, 80-85% gadījumos netiek ievērotas šo cilvēku vajadzības un jaunuzceltās ēkas netiek pielāgotas invalīdiem, rupji ignorējot valdības likumus. Neskatoties uz to, Aigars ir optimisma pilns un turpina aktīvi darboties, lai uzlabotu šo situāciju. Pie viņa griežas arhitekti ar padomiem, kā viņi spētu uzlabot savas jaunbūves tā, lai tās atbilstu visām nepieciešamajām prasībām.

Lielu popularitāti Eiropā ieguvušais „ Universālais dizains”  tiek plānots arī Latvijā. Tā mērķis ir nodrošināt pieejamus pakalpojumus un telpas ikvienam – grūtniecēm, mātēm ar bērnu ratiņiem, īslaicīgu traumu guvušajiem u.c.

Aigars pats ikdienā cenšas ņemt no dzīves visu, ko tā sniedz. Par savu dzīvi viņš saka – viss notiek! Aigars ne tikai dodas ceļojumos, izklaidējas kopā ar draugiem, piedalās karaoke vakaros, bet ir pat lecis ar izpleti un gumiju, kā arī ir braucis ar ūdensslēpēm. Ratiņkrēsls tikpat kā vairs neesot jūtams, ikdienā kā pārvietošanās līdzekli viņš izmanto personīgo automašīnu. Neatkarības sajūta ir sasniegta.

Pārējiem, kas šais grūtajos laikos ir nolaiduši rokas, viņš iesaka neatlikt dzīvi uz vēlāku laiku, vajag izdzīvot katru dienu un neko neatlikt, savas domas un ieceres ir jārealizē. Sākumā ir jāsāk ar maziem mērķiem, tikai tā varēs sasniegt ko vairāk un iegūt neatkarības sajūtu.

                     Informāciju sagatavoja RSU Sabiedrības veselības fakultātes Studenti: Flēra Pētersone, Sanita Mārnauza, laila Petrova, kristīne Pelše.

Vairāk informācijas par šo tēmu:

PVO mājaslapā

WHO Health and disability photo gallery

Invalīdu un viņu draugu apvienība Apeirons

Latvijas Cilvēku ar īpašām vajadzībām sadarbības organizācija SUSTENTO

Šā gada 1. decembrī visā pasaulē, kā arī Latvijā, 21. reizi tiks atzīmēta Starptautiskā AIDS diena. 1988. gada 1. decembrī pēc Pasaules Veselības organizācijas iniciatīvas sāka atzīmēt AIDS dienu, lai cilvēkos veicinātu izpratni, paaugstinātu sabiedrības  informētības līmeni un mazinātu aizspriedumus par HIV/AIDS un tā sekām. Šajā dienā visi pasaules iedzīvotāji tiek aicināti padomāt par HIV/AIDS upuriem. Starptautiskais HIV/AIDS izpratnes simbols ir sarkanā lentīte, kas simbolizē morālu atbalstu tiem, kas ir inficēti ar HIV/AIDS. Pēc Latvijas Infektoloģijas centra datiem 2009.gada  31. oktobrī  reģistrēti 178  jauni inficēšanās ar HIV gadījumi. Kopumā kopš 1987. gada Latvijā reģistrēti 4517 HIV pacienti, no kuriem 798 AIDS  stadijā. Ar HIV inficējušies 1341 sieviete un 3176 vīrieši. Miruši jau 469 cilvēki. Līdz ar to dažādas valstiskās un nevalstiskās organizācijas šajā dienā, lai pievērstu cilvēku uzmanību šai problēmai, rīko dažādus informatīvus pasākumus, kuru mērķis ir informēt sabiedrību par AIDS izplatību, bīstamību un kā cīnīties pret šo slimību.

Ar PVO Depozitārija bibliotēkas Latvijā atbalstu un sadarbībā ar biedrību “‘Dia + Logs”  informatīvo  pasākumu norisēs aktīvi iesaistījās arī RSU Sabiedrības veselības fakultātes studenti.  Novembra sākumā tie, kopā ar vairāku citu ar HIV/AIDS saistīto organizācijas pārstāvjiem,   piedalījās sanāksmē  Dialogs telpās, lai plānotu kopīgus pasākumus Starptautiskai AIDS dienai. Sadarbojoties ar organizāciju “Jaunatne pret AIDS” studenti tika  iepazīstini ar to, kā jāvada nodarbības jauniešiem par HIV/AIDS tēmu,  paši iejutās izglītojamo jauniešu ādā, izspēlēja dažādas spēles un iesaistījās diskusijās. Apgūtās prasmes studenti liks lietā 4.decembrī, kur vadīs nodarbības par HIV/AIDS  Rīgas 84.vidusskolas 10. un 11. klašu skolēniem.  Vienas nodarbības ilgums ir 90 min. Informatīvā lekcija aizņems tikai 10 minūtes, bet pārējā laikā  skolēni aktīvi iesaistīsies diskusijās, stāstīs par savu pieredzi un attieksmi pret šo bīstamo slimību.  Jaunieši saņems studentu  sgatavot0 aktuālu un uzrunājošu informāciju, bet skolotāja- jaunākos faktus un datus par HIV/AIDS  situāciju Latvijā.

Vairāk par Pasaules HIV/AIDS dienu:

PVO mājaslapā

Statistika un pasākumi Latvijā  hiv.lv

AIDS dienas pasākumi Latvijas pilsētās

                            Elīna Upīte, RSU Sabiedrības veselības fakultātes studente

Aicinām apmeklēt pasākumu!

RSU Sabiedrības veselības fakultātes studenti  ir iesaistījušies Dienas, kas veltīta cīņai ar vardarbību ptet sievietēm aktivitātēs, un aicina ikvienu interesentu trešdien, 25. novembrī  8⁰⁰ – 17⁰⁰ RSU foajē iepazīties ar informatīvajiem materiāliem, faktiem un statistiku datiem un uzzināt par organizācijām un iestādēm Latvijā, kas palīdz sievietēm risināt ar vardarbību saistītās problēmas. Izskanēs arī vīriešu viedokļlis un skatījums uz šo problēmu. Pasākuma laikā tiks demonstrētas filmas:

“Sievas”- filma par vardarbību pret sievieti (rež. K. Želve, mūzika – „Baložu pilni pagalmi”)

“NeStāstāmie stāsti”- filma par cilvēku tirdzniecību (rež. A. Priedīte, mūzika – „astro’n’out”).

Pasākumu, kas  tapis ar  PVO Depozitārija bibliotēkas Latvijā atbalstu, sagatavoja RSU SVF studentes: Ieva Zveginceva, Ildze Redoviča, Elīna Freiberga (3.stud.gads), Ilona Šperberga (2.st.gads), Lāsma Kozlova, Gunta Vaišļa (1.stud.gads)

25.novembris – Diena, kas veltīta cīņai ar vardarbību pret sievietēm.

Pasaules Veselības organizācija atzīst, ka vardarbība pret sievieti ir ļoti izplatīta problēma visā pasaulē. Sievietes tiek sistas un pazemotas gan lepnas pilīs, gan nabaga būdiņās visā pasaulē: šī nelaime vienādi sāpīgi skar kā nabadzīgās jaunatīstības valstis, tā arī pārtikušo „veco pasauli”.  PVO apkopotie dati liecina, ka katra trešā sieviete pasaules savā mūžā ir saskārusies ar piekaušanu, ir piespiesta staties nevēlamās dzimumattiecības vai arī citādi fiziski ietekmēta. Līdz 70% gadījumu  agresors ir sievietes partneris, kāds cits ģimenes loceklis, vai sievietes paziņa. Vardarbība smagi ietekme cietušo sieviešu fizisko un garīgo veselību,  noved pie dažāda veida traumām un nereti  beidzas ar sievietes nāvi.  Atsaucoties uz Valsts policijas datiem organizācija „Amnesty International” min, ka ik mēnesi Latvijā savās ģimenēs tiek nogalinātas trīs sievietes.

Jau vairākus gadu desmitus daudzās pasaules valstīs darbojas aktīvistu organizācijas, kas cīnās pret vardarbību un palīdz no tās cietušajām sievietēm. Lai vērstu sabiedrības uzmanību uz šo smago un izplatīto problēmu, kā arī meklētu ceļus tās risināšanā, PVO kopš 1999.gada ir pasludinājusi 25.novembri par Dienu, veltītu cīņai ar vardarbību pret sievietēm.

Vairāk informācijas par šo tēmu:

PVO  majaslapā

Resursu attīstības centrs sivietēm Marta sniedz palīdzību nelaimē nonākušajām sievietēm

Pojekts “Zini savas tiesības

Aktuāls raksts portālā TVNET