PVO Depozitārija bibliotēka

2010. gada Pasaules veselības dienas logotips ar saukli "'1000 pilsētas - 1000 dzīves" aicina atvērt pilsētu ielas veselīgām aktivitātēm

Kopš 1950 gada, pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ierosinājuma, 7.aprīlis visā pasaulē tiek atzīmēts kā Pasaules veselības diena. Ik gadu šajā dienā sabiedrības uzmanība tiek vērsta uz kādu aktuālu sabiedrības veselības problēmu un tiek aizsāktas pasākumi un akcijas, kas turpinās vēl ilgi pēc pašas Veselības dienas izskaņas.  Katru gadu aktuālā tēma mainās, 2010. gadā uzmanības centrā ir nonākusi urbanizācija un ar to saistītās veselības problēmas. 

PVO norāda, ka turpmākajos 30 gados tieši pilsētās būs vērojams lielākais iedzīvotāju skaita pieaugums. Tā kā nākotne pilsētnieku skaits arvien pieaugs, pieaugs arī ar urbanizāciju saistītās veselības problēmas. Tie ir dažādi veselības riski attiecībā uz ūdeni, apkārtējo vidi, vardarbību un traumatismu, hroniskajām slimībām un to izraisošiem riska faktoriem: smēķēšanu, neveselīgiem ēšanas ieradumiem, mazkustīgu dzīvesveidu, pārlieku alkohola patēriņu, kā arī ar infekciju slimību uzliesmojumiem. 

Urbanizācija ir draudīgs izaicinājums sabiedrības veselībai. Tomēr efektīvi risinājumi jau ir apzināti un ne vienmēr tie prasa ievērojamus finansiālus ieguldījumus. PVO norāda, ka svarīgi ir mērķtiecīgi  īstenot tādu veselības plānošanas politiku , kas padarīs pilsētvidi veselīgāku un draudzīgāku iedzīvotājiem. Efektīvas metodes, piemēram, ir videi draudzīga autotransporta pieauguma veicināšana, veloceliņu izbūve un publiski pieejamu aktīvās atpūtas vietu plānošana un celtniecība. Tāpat svarīgi ir īstenot pasākumus, kas samazina tabakas izstrādājumu un alkoholisko  dzērienu lietošanu un valsts līmenī  veicināt pasākumus, kas domāti veselīga dzīvesveida popularizēšanai. 

Vairāk  informācijas: 

PVO oficiālajā mājaslapā 

Pasaules veselības dienas 2010. oficiālajā mājaslapā 

Sabiedrības veselības fakultātes studenti (SVF) arī ir iesaistījušies Pasaules veselības dienas aktivitātēs. Sadarbībā ar PVO Depozitārija bibliotēku Latvijā un SVF fakultāti tie veica interesantu aptauju. Aptaujas mērķis – noskaidrot  kādu ietekmi pasliktinājušies sociāli ekonomiskie  apstākļi ir atstājuši uz Latvijas iedzīvotāju veselības paradumiem.

Secinājumi: 

Elektroniskās anketas tika izplatītas interneta vidē 2010. gada martā, izmantojot dažādus sociālos tiklus. Anketēšana bija anonīma, tajā piedalījās 300 respondenti. Divas trešdaļas aptaujāto bija sievietes(68%), vecumā līdz 25 gadiem (78%). Vecuma grupā no 26 – 40 gadiem bija 13% respondentu un tikai 9% bija vecāki par 40 gadiem. Lielākā daļa respondentu vērtē savu veselības stāvokli kā labu (69%) vai vidēju (28%). 

Aptaujas rezultāti ļauj secināt, kā ekonomiskā krīze ir skārusi Latvijas jauniešus.  Ir vērojamas vairākas negatīvas tendences. Kopumā tā ir pamatīgi iedragājusi cilvēku drošības izjūtu kas neveicina cerīgu skatu uz nākotni. Kaut arī lielākai daļai ir labas attiecības ar ģimenes locekļiem un draugiem, stresu un saspīlējumu, ko rada krīze, izjūt aptuveni katrs ceturtais.  Arī produktu izvēli nosaka nevis to veselīgums, bet cena, kas noteikti ir finansiālo grūtību sekas . 

Ir arī pozitīvas tendences. Aptaujātie pietiekami aktīvi sporto, atrodot iespēju darīt to bez maksas. Tāpat liela daļa aptaujāto iespēju robežās iet kājām vai brauc ar divriteni. Apmēram puse no aptaujātajiem bija nesmēķētāji jau pirms krīzes, tagad tiem piepulcējās vēl 25 procenti, kas smēķēšanu atmetuši ekonomisko faktoru ietekmē. Alkoholisko dzērienu lietošana gan nav tik krasi samazinājusies, tikai katrs ceturtais tagad to dara retāk nekā līdz šim. Taču arī „slīcināt” bēdas alkoholā aptaujātie nesteidzas, tikai daži cilvēki ir atzinuši, ka sākuši dzert vairāk. Solāriju aktīvi izmanto neliels skaits aptaujāto, daudzi to vairs nedara ekonomisko apstākļu dēļ. 

Anketas jautājumus izstrādāja un rezultātus apkopoja: Gundega Ziemele, 3. kurss  Ieva Cauņa, 2.kurss  Līga Šulce, 1.kurss