RSU Blogu kopiena

31. maijs – Diena brīva no tabakas dūmiem

Viens no šīgada PVO informatīvās kampaņas plakātiem "'Šiki? Nē tas ir kakla vēzis"

Katru gadu Pasaules Veselības Organizācija (PVO) 31.maiju atzīmē kā  dienu, brīvu no tabakas dūmiem. Ik gadu tabakas lietošana nogalina vairāk par 5 miljoniem pasaules iedzīvotāju – katrās 6 sekundēs no tās izraisītājām slimībām mirst viens cilvēks [1]. Mūsdienās katram otrajam pasaules bērnam vismaz viens no vecākiem ir smēķētājs. Savukārt no pasīvās smēķēšanas izraisītām slimībām, katru gadu mirst 600 000 cilvēku. Svarīgi apzināties, ka tabaka ir novēršams nāves cēlonis visā pasaulē. Reti kurš nojauš, ka Latvijā tabakas lietošanas sekas ir vainojamas vismaz 4380 priekšlaicīgās nāvēs gadījumos gadā. Vismaz 12 cilvēki katru dienu Latvijā mirst no slimībām, kas ir saistītas ar tabakas lietošanu. Oficiālā statistika gan neatspoguļo problēmas, kas skar cilvēkus, alerģiskus pret tabakas dūmiem un tos, kuri cieš no pasīvās smēķēšanas.

Smēķēšana atstāj neatgriezenisku kaitīgu efektu uz gandrīz visām orgānu sistēmām. Smēķētājiem daudz biežāk novēro sirds – asinsvadu sistēmas un plaušu slimības. Arī mūža ilgums tiem ir ievērojami īsāks salīdzinot ar nesmēķētājiem. Nikotīns ir spēcīga inde. Tas caur gļotādu uzsūcas asinīs un ar asinsrites palīdzību nonāk visos orgānos. Bez nikotīna tabakas dūmi satur vēl apmēram 400 kaitīgas vielas, tai skaitā oglekļa dioksīdu, zilskābi, amonjaku, darvu un sodrējus. Ilgstošu smēķētāju biežs nāves iemesls ir sirdslēkmes un insulti (20%), bez tam viņi cieš no paaugstināta asinsspiediena, stenokardijas un impotences. Smēķēšana atstāj kaitīgu efektu uz sirds un asinsvadu sistēmu. Nikotīna darbības rezultātā sašaurinās asinsvadi, kas izraisa asinsspiediena paaugstināšanos un sirdsdarbības paātrināšanos. Jāpiemin smēķēšanas kaitīgā ietekme arī uz elpošanas orgāniem. Tabakas dūmi satur apmēram 40 vēzi izraisošas vielas.

Īpaši kaitīga ir pasīvā smēķēšana. Daudz vairāk kaitīgo vielu satur tie dūmi, kas rodas tad, kad cigarete netiek lietota. Šie dūmi ir ļoti bīstami apkārtējo veselībai. Cilvēki pret savu gribu ir spiesti elpot kaitīgās vielas. Pasīvajiem smēķētājiem, īpaši bērniem, bieži attīstās bronhiālā astma vai citas elpceļu slimības, vidusauss iekaisumi, kas var pasliktināt dzirdi.

2009. martā tika publicēts ceturtais Eiropas Komisijas Veselības un patērētāju Direktorāta (Directorate General Health and Consumer) Eurobarometer pētījums par eiropiešu nostāju tabakas jautājumos. Pētījums liecina, ka Latvija ir trešā smēķējošākā valsts Eiropā un ka Latvijā smēķē 37% iedzīvotāju. Vēl izplatītāka smēķēšana ir vien Grieķijā (42%) un Bulgārijā (38%). Rumānijā, Ungārijā, Lietuvā, Čehijā un Slovākijā smēķē 36% iedzīvotāju. 26% ES iedzīvotāju vecuma grupā virs 15 gadu vecuma, ir regulāri smēķētāji, 5% ir neregulārie smēķētāji [2].

Latvijā tabaka ir trešais nozīmīgākais riska faktors citu faktoru vidū, kas veicina sliktu veselību un pāragru nāvi, jeb tā saucamo slimību slogu – Disability – adjusted life years (DALYs) un 2002. gadā šis indikators bija 12% (pasaulē- 4,1%). No visiem priekšlaicīgās nāvēs gadījumiem Latvijā, tabaka ir vainojama 16,5% gadījumu (pasaulē- 8.8%) [3]. 35% mūsu valsts iedzīvotāju smēķē katru dienu, 65% no aptaujātajiem iedzīvotājiem ir izsmēķējuši vismaz vienu cigareti, turklāt biežāk savu atkarību no smēķēšanas apliecina gados jauni cilvēki vecumā no 15 līdz 34 gadiem. Šokē dati par skolēniem. 13-15 gadus vecu skolēnu vidū aptuveni 80% jau ir pamēģinājuši smēķēt, bet vairāk nekā 37% skolēnu pašreiz lieto tabakas izstrādājumus. Šajā ziņā mēs krietni apsteidzam savus tuvākos kaimiņus lietuviešus un igauņus, kur jauniešu smēķētāju īpatsvars ir attiecīgi 26,7% un 24,2% [4]. Pozitīvi vērtējams, ka no 1.aprīļa spēkā stājies likums, kas paredz pilnīgu smēķēšanas aizliegumu kafejnīcās, restorānos un citās sabiedriskās ēdināšanas vietās [5]. Likums attiecas arī uz ūdenspīpju lietošanu.

        PVO šogad īpašu uzmanību velta sieviešu un jaunu meiteņu informēšanai par tabakas ietekmi uz viņu veselību. „Sievietes veselības aizsardzība ir ļoti būtiska tautas veselībai un attīstībai –‘ne vien šodienas skatījumā, bet arī nākotnes paaudzēm” Margaret Chan, PVO ģenerāldirektore.

Tabakas mārketinga industrija par savu jauno mērķi ir izvēlējusies tieši jaunas sievietes un meitenes, lai aizvietotu tos smēķētājus, kas ir atmetuši vai priekšlaicīgi miruši. Neskatoties uz to, ka lielākoties visā pasaulē smēķē vīrieši (sievietes sastāda 20% no visiem smēķētājiem), ir pierādīts, ka tabakas lietošana meiteņu vidū dažās valstīs un reģionos palielinās. Pusē no 151 valstīm, kurās nesen tika veikta aptauja par tabakas lietošanas tendencēm jauniešu vidū, meitenes tabaku lieto tikpat daudz kā zēni [1]. PVO mērķis ir izveidot dzimuma-specifisku politiku tabakas lietošanas un mārketinga kontroli.

            Pēdējos gados ievērojami pieaudzis ūdenspīpju lietotāju skaits. Tas izskaidrojams ar maldīgo priekšstatu par ūdenspīpju nekaitīgumu. Ūdenspīpju dūmi satur tvana gāzi, smagos metālus, vēzi izraisošus ķīmiskus savienojumus. Vienu stundu ilgā ūdenspīpes lietošanas reizē ieelpo 100-200 reizes lielāku dūmu tilpumu, nekā izsmēķējot vienu cigareti. Turklāt, pīpējot ūdenspīpi, arī apkārtējie tiek pakļauti dūmu ietekmei un kļūst par pasīviem smēķētājiem. Turklāt, lietojot kopēju iemuti, ir nopietns risks inficēties ar tuberkulozi, hepatītu, herpes vīrusu un citām infekcijas slimībām. Sadegot oglei, rodas indīgas vielas – tvana gāze, smagie metāli.

 Viena cigarete cilvēka mūžu saīsina par 6-7 minūtēm. Cilvēkiem ir jāizvēlas, vai dzīvot veselīgi un ilgāku mūžu, vai pavadīt dzīvi smagi slimojot un mirt priekšlaicīgi.

 Dita Heiberga, RSU SVF 2. kursa studente

Atsauces

1. World Health Organization

http://www.who.int/tobacco/wntd/2010/en/index.html

2.Survey on Tobacco Analytical Report, 2009   http://ec.europa.eu/public_opinion/flash/fl_253_en.pdf

3.The European health report 2005 http://www.euro.who.int/document/e87325.pdf 113.lpp.

4 .http://nosmoking.times.lv/statistika.htm

5.Likums ”Par tabakas izstrādājumu realizācijas, reklāmas un lietošanas ierobežošanu| http://www.likumi.lv/doc.php?id=41774&from=off

vairāk informācijas:

PVO mājaslapā

 

World No Tobacco Day, 31 May 2010

1 komentārs


Dzidras Ezergailes grafiskie darbi

Dzidra Ezergaile "Aka"

Aicinām apmeklēt izstādi!

Līdz maija beigām RSU bibliotēkā ir apskatāma latviešu grafiķes D.Ezergailes grafiskie darbi no ārsta un publicista Jāņa Liepiņa privātās kolekcijas.

D.Ezergaile ir beigusi Latvijas Mākslas akadēmijas grafikas nogaļu (1956.g.). Ilgus gadus ir bijusi mākslinieciskā redaktore žurnālā Padomju Latvijas Sieviete. Kopš LMA beiģšanas  māksliniecei ir bijušas daudzas izstādes gan Rīgā, gan Latvijas novados. Bibliotēkā redzamajā izstādē var aplūkot D.Ezergailes grafiskos darbus no sērijas “Aka” un J.Liepiņam veltītās grāmatzīmes.

Aicinām ikvienu apmeklēt izstādi RSU bibliotēkas telpās (G korpuss, 2.stāvs) līdz 2010. gada 01. jūnijam.

Nav komentāru


Malārija – ceļojumu „suvenīrs’’?

Malārijas izplatība pasauē. PVO dati.

25. aprīlī PVO aktuālo dienu ietvaros visā pasaulē tiek atzīmēta Malārijas diena. Malārija ir daudzos tropu un subtropu reģionos plaši izplatīta un dzīvībai bīstama infekcijas slimība. Šobrīd tā ir endēmiska vairāk kā 100 valstīs, kuras apmeklē vairāk kā 125 miljoni tūristu gadā. Ar malāriju gadā saslimst 300-500 miljoni cilvēku. No tiem katru gadu mirst aptuveni 1-1,5 miljoni. Vislielākā riska grupa ir bērni līdz 5 gadu vecumam -  katrās 30 sekundēs kāds bērns mirst no malārijas. 

Malārija, galvenokārt, ir izplatīta tropu un subtropu reģionos, tādēļ eiropieši šai slimībai nepievērš pietiekamu vērību. Pēc PVO datiem Eiropas reģiona valstīs laika posmā no 1990. līdz 2003. gadam no ievestas tropiskās malārijas miruši gandrīz 900 cilvēki. Arī Latvijas iedzīvotājiem pēdējos gados ir pavērušās plašākas iespējas ceļot  uz jebkuru pasaules valsti . Ne vienmēr,  plānojot ceļojumu tiek padomāts par risku saslimt ar citos reģionos izplatītajām slimībām.  Rezultātā daži ceļotāji pārbrauc mājās ar neplānotu „suvenīru” – malāriju. Pēc Latvijas Infektoloģijas centra datiem,  2009. gadā Latvijā ir reģistrēti 6 pacienti ar malāriju. Šī iemesla dēļ nepieciešami informatīvi pasākumi, lai pievērstu cilvēku uzmanību šai slimībai, akcentējot profilakses pasākumu nozīmi. 

Pirms ceļojuma uz kādu no tropu – subtropu reģiona valstīm ieteicams konsultēties pie infekciju slimību speciālista. To izdarīt var, piemēram, Rīgas Infektoloģijas centrā vai Valsts Vakcinācijas dienestā. Ceļotājiem ārsts – infektologs profilakses nolūkos var ieteikt lietot speciālos ārstniecības preparātus, taču jāatceras – tie nepasargā no saslimšanas, bet atvieglo slimības gaitu un samazina letālā iznākuma risku. 

Uzziņai:

Malārija ir akūta infekcijas slimība, kuras ierosinātājs ir plazmodiju pārnesēji- malārijodi vai slims cilvēks. Ierosinātāju no slimā cilvēka uz veselo pārnes odi, kuru organismā noris ierosinātāja dzimumvairošanās cikls. Cilvēkā var parazitēt 4 malārijas ierosinātāju sugas : 

Plasmodium vivax- ierosina trīsdienu malāriju
P. malariae – četrdienu malārija
P. falciparum- tropiskā malārija
P. ovale- ierosina trīsdienu malāriju

Malārijas inkubācijas perioda ilgums atkarīgs no ierosinātāja sugas — parasti 10—20 dienu tropiskajai un trīsdienu malārijai, 3—6 nedēļas četrdienu malārijai. 

Malārijas inkubācijas perioda ilgums atkarīgs no ierosinātāja sugas — parasti 10—20 dienu tropiskajai un trīsdienu malārijai, 3—6 nedēļas četrdienu malārijai. 

Slimībai raksturīgas periodiskas drudža lēkmes, kas sākas ar stipru trīci , t° paaugstināšanos līdz 39—40°, nemieru, galvassāpēm, paātrinātu elpošanu, sāpēm locekļos un jostas apvidū. Slimniekam palielinātas aknas un liesa, rodas anēmija. Lēkme ilgst 3—8 st. un beidzas ar strauju t° krišanos (dažkārt zem normālās), stipru svīšanu, nespēku, miegainību. Lēkmes atkārtojas ik pēc 48 st. Latentais periods pēc slimības akūtajām lēkmēm iestājas ārstēšanas rezultātā vai spontāni kā pašizārstēšanās. Ar trīsdienu malāriju slimo līdz 2 gadiem, ar tropisko malāriju — apm. 1 gadu, ar četrdienu malāriju — līdz 3 gadiem un ilgāk. Ja slimību neārstē vai ārstēšanu nesāk laikā, var rasties komplikācijas; tropiskās malārijas gadījumā (bērniem arī pēkšņas trīsdienu malārijas gadījumā) var rasties malārijas koma (smaga vispārēja intoksikācija, apziņas zudums), kas var beigties ar nāvi. Reta, bet smaga malārijas komplikācija ir hemoglobinūriskais drudzis. 

 RSU Sabiedrības Veselības fakultātes studenti iesaistās Malārijas dienas aktualizēšanā.  Ar PVO Depozitārija bibliotēkas atbalstu ir izveidots informatīvs plakāts. Tā mērķis –  informēt potenciālos ceļotājus, par riskiem, kas saistīti ar malāriju. Plakātā ir atrodama karte, kur var noskaidrot bīstamos reģionus un valstis, kā arī dota praktiska informācija par profilakses pasākumiem.   

 Informāciju sagatavoja Sintija Sloka, SVF 2.kurss 

Vairāk par šo tēmu: 

PVO oficiālajā mājaslapā 

World Malairia Day 2010 mājaslapa 

Latvijas Infektoloģijas centrs 

http://www.vakcina.lv/vakcinregulejamas-slimibas/malarija 

 

Nav komentāru


7. aprīlis – Pasaules veselības diena

2010. gada Pasaules veselības dienas logotips ar saukli "'1000 pilsētas - 1000 dzīves" aicina atvērt pilsētu ielas veselīgām aktivitātēm

2010. gada Pasaules veselības dienas logotips ar saukli "'1000 pilsētas - 1000 dzīves" aicina atvērt pilsētu ielas veselīgām aktivitātēm

 

Kopš 1950 gada, pēc Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ierosinājuma, 7.aprīlis visā pasaulē tiek atzīmēts kā Pasaules veselības diena. Ik gadu šajā dienā sabiedrības uzmanība tiek vērsta uz kādu aktuālu sabiedrības veselības problēmu un tiek aizsāktas pasākumi un akcijas, kas turpinās vēl ilgi pēc pašas Veselības dienas izskaņas.  Katru gadu aktuālā tēma mainās, 2010. gadā uzmanības centrā ir nonākusi urbanizācija un ar to saistītās veselības problēmas. 

PVO norāda, ka turpmākajos 30 gados tieši pilsētās būs vērojams lielākais iedzīvotāju skaita pieaugums. Tā kā nākotne pilsētnieku skaits arvien pieaugs, pieaugs arī ar urbanizāciju saistītās veselības problēmas. Tie ir dažādi veselības riski attiecībā uz ūdeni, apkārtējo vidi, vardarbību un traumatismu, hroniskajām slimībām un to izraisošiem riska faktoriem: smēķēšanu, neveselīgiem ēšanas ieradumiem, mazkustīgu dzīvesveidu, pārlieku alkohola patēriņu, kā arī ar infekciju slimību uzliesmojumiem. 

Urbanizācija ir draudīgs izaicinājums sabiedrības veselībai. Tomēr efektīvi risinājumi jau ir apzināti un ne vienmēr tie prasa ievērojamus finansiālus ieguldījumus. PVO norāda, ka svarīgi ir mērķtiecīgi  īstenot tādu veselības plānošanas politiku , kas padarīs pilsētvidi veselīgāku un draudzīgāku iedzīvotājiem. Efektīvas metodes, piemēram, ir videi draudzīga autotransporta pieauguma veicināšana, veloceliņu izbūve un publiski pieejamu aktīvās atpūtas vietu plānošana un celtniecība. Tāpat svarīgi ir īstenot pasākumus, kas samazina tabakas izstrādājumu un alkoholisko  dzērienu lietošanu un valsts līmenī  veicināt pasākumus, kas domāti veselīga dzīvesveida popularizēšanai. 

Vairāk  informācijas: 

PVO oficiālajā mājaslapā 

Pasaules veselības dienas 2010. oficiālajā mājaslapā 

Sabiedrības veselības fakultātes studenti (SVF) arī ir iesaistījušies Pasaules veselības dienas aktivitātēs. Sadarbībā ar PVO Depozitārija bibliotēku Latvijā un SVF fakultāti tie veica interesantu aptauju. Aptaujas mērķis – noskaidrot  kādu ietekmi pasliktinājušies sociāli ekonomiskie  apstākļi ir atstājuši uz Latvijas iedzīvotāju veselības paradumiem.

Secinājumi: 

Elektroniskās anketas tika izplatītas interneta vidē 2010. gada martā, izmantojot dažādus sociālos tiklus. Anketēšana bija anonīma, tajā piedalījās 300 respondenti. Divas trešdaļas aptaujāto bija sievietes(68%), vecumā līdz 25 gadiem (78%). Vecuma grupā no 26 – 40 gadiem bija 13% respondentu un tikai 9% bija vecāki par 40 gadiem. Lielākā daļa respondentu vērtē savu veselības stāvokli kā labu (69%) vai vidēju (28%). 

Aptaujas rezultāti ļauj secināt, kā ekonomiskā krīze ir skārusi Latvijas jauniešus.  Ir vērojamas vairākas negatīvas tendences. Kopumā tā ir pamatīgi iedragājusi cilvēku drošības izjūtu kas neveicina cerīgu skatu uz nākotni. Kaut arī lielākai daļai ir labas attiecības ar ģimenes locekļiem un draugiem, stresu un saspīlējumu, ko rada krīze, izjūt aptuveni katrs ceturtais.  Arī produktu izvēli nosaka nevis to veselīgums, bet cena, kas noteikti ir finansiālo grūtību sekas . 

Ir arī pozitīvas tendences. Aptaujātie pietiekami aktīvi sporto, atrodot iespēju darīt to bez maksas. Tāpat liela daļa aptaujāto iespēju robežās iet kājām vai brauc ar divriteni. Apmēram puse no aptaujātajiem bija nesmēķētāji jau pirms krīzes, tagad tiem piepulcējās vēl 25 procenti, kas smēķēšanu atmetuši ekonomisko faktoru ietekmē. Alkoholisko dzērienu lietošana gan nav tik krasi samazinājusies, tikai katrs ceturtais tagad to dara retāk nekā līdz šim. Taču arī „slīcināt” bēdas alkoholā aptaujātie nesteidzas, tikai daži cilvēki ir atzinuši, ka sākuši dzert vairāk. Solāriju aktīvi izmanto neliels skaits aptaujāto, daudzi to vairs nedara ekonomisko apstākļu dēļ. 

Anketas jautājumus izstrādāja un rezultātus apkopoja: Gundega Ziemele, 3. kurss  Ieva Cauņa, 2.kurss  Līga Šulce, 1.kurss

Nav komentāru


The European Health report 2009. Health and health systems

Jaunākā grāmata – februāris 2010

The European Health report 2009. Health and health systems

WHO, 2009

Ieguldījumus veselībai un veselības aprūpes sistēmai ir īpaši svarīgs krīzes situācijās, tādās kā gripas (H1N1) pandēmija uz ekonomiskās krīzes fona. Lai risinātu šos jautājumus, valdībām un veselības politikas veidotājiem ir nepieciešama informācija, kas ir aktuāla, precīza, salīdzināma un lietotājam draudzīga. Kādas bija sabiedrības veselības rādītāju tendences Eiropas valstīs pēdējo četru gadu laikā? Kādi faktori ietekmē veselību, un kādi būs nākotnes izaicinājumi? Kādu ieguldījumu var dot veselības sistēma, lai uzlabotu iedzīvotāju veselību Eiropas reģionā? Grāmatā sniegtas norādes, kā efektīvi investēt veselības aprūpes sistēmas reformās un veidot veselības aprūpes politiku, kas palīdzētu valstīm uzlabot veselības sistēmas darbību, nodrošinot augstas kvalitātes veselības aprūpi. Pielikumā ir sniegta datu analīze.

Grāmata pieejama arī tiessaistē http://www.euro.who.int/Document/E93103.pdf

Nav komentāru


State of the World’s Vaccines and Immunization

Jaunākā grāmata – februāris 2010

State of the World’s Vaccines and Immunization

WHO, 2009

PVO ziņojuma mērķis ir mudināt visu valstu veselības politikas veidotājus atbalstīt un palielināt finansējumu imunizācijai, lai nostiprinātu jau panākto progresu un izpildītu nospraustos globālus mērķus.

Šis jaunais izdevums koncentrējas uz galvenajiem notikumiem vakcinācijas  un imunizācijas jomā pēdējo 10 gadu laikā. Grāmata saturiski dalās divās daļās. Pirmajā tiek analizēti imunizācijas ietekmi uz bērnu veselību un it īpaši uz centieniem samazināt nāves gadījumu skaitu bērniem vecumā līdz pieciem gadiem. Tiek aktualizēti pasākumi, kas jāveic, lai nodrošinātu vakcinācijas  drošību, efektivitāti un kvalitāti. Nosprausti jauni mērķi imunizācijas programmas ieviešanai globālajā kontekstā līdz 2015.gadam.

Grāmatas  otrajā daļā tiek apskatītas vairāk nekā divdesmit infekcijas slimības, kuras var novērst ar savlaicīgu vakcināciju (A un B hepatīti, cilvēka papillomavīruss, masaliņas, trakumsērga varicella un herpess vīruss u.c.), sniegts pārskats par pēdējos desmit gados paveikto, iedzīvotāju aizsardzībai no šīm slimībām.

Grāmata pieejama arī tiessaistē http://whqlibdoc.who.int/publications/2009/9789241563864_eng.pdf

Nav komentāru


Milk Fluoridation for the Prevention of Dental Caries

Jaunākā grāmata – februāris 2010

Milk Fluoridation for the Prevention of Dental Caries

J. Bánóczy, P.E. Petersen, A.J. Rugg-Gunn

WHO, 2009

Zobu kariess ir nozīmīga veselības problēma visā pasaulē. PVO atzīmē, ka saslimšana ar kariesu palielinās, pieaugot cukura patēriņam un pateicoties nepietiekamai fluorīdu iedarbībai. Grāmatā ir apkopoti nozīmīgi klīniskie pētījumi, kas veikti valstīs, kur ieviesta fluorizētu piena produktu izmantošana veselīga uztura programmās skolās un sniegti pierādījumi šīs metodes efektivitātei zobu kariesa novēršanā.

Grāmata pieejama arī tiešsaistē http://whqlibdoc.who.int/publications/2009/9789241547758_eng.pdf

Nav komentāru


Investing in Hospitals of the Future

Jaunākā grāmata – februāris 2010

Investing in Hospitals of the Future

B. Rechel  , S. Wright, N. Edwards , B. Dowdeswell , M. McKee

WHO, 2009

Neskatoties uz ievērojamām investīcijām veselības aprūpes iestādēs visā pasaulē, joprojām pietrūkst sistemātisko pētījumu par to, kā plānot, projektēt un būvēt jaunas ēkas, kas maksimāli nodrošinātu pacientu un personāla vajadzību apmierināšanu. Grāmatā apkopotas jaunākās zināšanas par kapitāla investīcijām veselības nozarē, liekot akcentu uz to, kā kapitāla ieguldījumi veselības aprūpes iestāžu attīstībā ietekmē sabiedrību un ekonomiku valsts līmenī. Jautājumi tiek apskatīti, ņemot vērā jaunākos ilgtermiņa aprūpes modeļus, plānoto noslodzi un iekārtu apsaimniekošanu, investīciju ietekmi uz veselības aprūpē nodarbinātajiem, tirgu un konkurenci,  dažādas publiskā iepirkuma un finansējuma sistēmas.

Grāmata pieejama arī tiešsaistē http://www.euro.who.int/document/e92354.pdf

Nav komentāru


Night Noise Guidelines for Europe

Jaunākā grāmata – februāris 2010

Night Noise Guidelines for Europe

WHO, 2009

Paaugstināts trokšņu  līmenis negatīvi ietekmē sabiedrības veselību un labklājību. Grāmata sniedz pārskatu par nakts trokšņu iedarbību uz veselību, analizē pieļaujamās trokšņu normas,  kā arī novērtē īslaicīgā un pastāvīgā nakts trokšņu iedarbību uz veselību. Grāmatā apskatītas sakarības, kas pastāv starp miegu un veselību, ilgstoša miega traucējumu ietekmi uz veselību, kā arī par traucēta miega ietekmi uz bērnu veselību.
Pamatojoties uz Eiropas ekspertu vērtējumiem un  zinātniskiem pierādījumiem, grāmatā ir  iekļautas vadlīnijas un rekomendācijas nakts trokšņu ietekmes mazināšanai uz sabiedrības veselību. Grāmata paredzēta veselības politikas veidotājiem un speciālistiem, kas darbojas attiecīgajā jomā.

Grāmata ir pieejama arī tiešsaistē http://euro.who.int/document/e92845.pdf

Nav komentāru


Latvijas daba. Digitālais laikmets.

alnis

Aļņi. Autors Andris Eglītis.

RSU bibliotēkas Informācijas centrā no 08.līdz līdz 26. martam var apskatīt pazīstamā Latvijas dabas fotogrāfa Andra Eglīša dzīvnieku fotogrāfijas. 

Pēc Smiltenes vidusskolas absolvēšanas A. Eglītis  iestājies Latvija s Universitātes bioloģijas fakultātē. Strādājis Rīgas zooloģiskajā dārzā, Gaujas Nacionālajā parkā un Teiču Valsts rezervātā, kā arī Rīgas Lietišķās Mākslas vidusskolā, kur mācījis audzēkņus fotografēt. Dabas un dzīvnieku fotografēšanai A. Eglītis pievērsās vēl strādādams par biologu, dokumentējot bioloģiskos pētījumus – biotopus, dzīvnieku pēdas, putnu ligzdas un 1986.gadā biologa profesiju nomainīja pret fotogrāfa darbu, sākotnēji žurnālos “Lauku dzīve” un “Mežs”, bet tad uzsāka ilggadēju sadarbību ar žurnāliem “Medības. Makšķerēšana. Daba” (MMD) un “Zīlīte”, kas turpinās joprojām.

Izstādē ir aplūkojamas dažādos gadalaikos tapušās Latvijas dzīvnieku un putnu fotogrāfijas. Ikviena no tām  ir kā koša himna, kas apliecina autora mīlestību uz dabu un tās brīnišķīgajiem radījumiem. Šī ir  vienreizēja iespēja pietuvoties mežu, pļavu, upju un ezeru iemītniekiem un redzēt tos viņu dzīves momentus, kas parasti ir paslēpti no mūsu acīm.

Aicinām ikvienu bez maksas apmeklēt izstādi RSU bibliotēkas telpās (G korpuss, 2.stāvs) līdz 2010. gada 26. martam.

Ar Andra Eglīša darbiem var iepazīties arī fotogrāfa personīgajā mājaslapā

Nav komentāru